Featured Article

Nodoklis par mūzikas klausīšanos?

AKKAVai esat dzirdējuši, ka ja vēlaties atskaņot Radio publiskā vietā, tad jums ir jāmaksā par to nodoklis? Ja nē tad šis jums būs diezgan liels jaunums, jo nu jau kādu laiku Latvijā, ja vēlaties atskaņot mūziku ārpus sava ģimenes loka, vai arī, ja jums pieder uzņēmums kurā vēlaties atskaņot mūziku, jums ir jāizņem atļauja iekš AKKA/LAA, un jāsaka, ka šīs atļaujas nav lētas!

Piemēram, ja jums pieder viesu nams, tad par katru istabiņu, kurā vēlaties atskaņot mūziku jums ir jāmaksā 1.60 LS gadā, kas liekas nesamērīgi liela summa, bet vēl sliktāk ir uzņēmumiem, jo piemēram uzņēmumā, kurā strādā no 1 līdz 5 cilvēkiem mūzikas atskaņošana gadā izmaksās 5 Latus. Bet ja jūsu uzņēmumā ir no 21 liedz 30 cilvēki šis prieks jau maksās 20 Latus, un manuprāt šī ir nesamērīgi liela summa, un šim visam vajadzētu būt pavisam apgrieztam otrādi, jo nejauj mums, kā mūzikas klausītājiem būtu jāmaksā šī nodeva, jo esam pieraduši, ka Radio klausīšanās ir par brīvu! Tieši otrādi, radiostacijām vajadzētu maksāt šo nejēdzīgo nodokli, bet tas atkal nav rentabli, jo Radio stacijas nepelna tik daudz, lai spētu nomaksāt šādas summas.

Tad jautājums ir, vai mazajiem uzņēmumiem patiešām ir jāmaksā šādas naudas summas, un varbūt pat jāņem kāds no ātrajiem kredītiem, jo bieži vien šāda veida mikrouzņēmumiem ar naudas līdzekļiem ir ļoti pagrūti, un pat 5 vai 20 Lati būtu labāk ieguldīti uzņēmuma attīstībā, nevis ņemot kredītu iztērēti kaut kādas mūzikas klausīšanās pēc. Neviens, jau nesaka, ka ātrie kredīti nav izdevīgi, bet tomēr ņemt kredītu, lai varētu klausīties radio ir absurdi!

Bet kas tad notiktu, ja netiktu maksāti šie nodokļi un pie jums ierastos pārstāvji no AKKA.LAA? šis prieks tad jums pavisam nebūs lēts un sodanauda par šo administratīvo pakāpumu ir no 500 līdz 5000 apmērā, kas mazu uzņēmumu varētu pilnībā izputināt , jo šādas summas ātrajos aizdevumos jūs neiegūsit, un vienīgā izvēle būs stāties termiņ-aizdevuma saistībās! Tad kāda tad ir īsi šī nodokļa loma? Manuprāt nauda , kas tiek mūziķiem ir pārāk niecīga, un ja tu nevēlies savas dziesmas atskaņot radio par brīvu, tad vienkārši neļauj to, jo radio vajadzētu palikt bezmaksas pakalpojumi, un lai mūziķi pelna naudu ar ierakstu un dziesmu pārdošanu internetā vai koncertiem.

Igo (Rodrigo Fomins)

igo

Igo ir viens no latviešu mūzikas spilgtākajiem pārstāvjiem, jo viņš jau vairāk nekā 30 gadus muzicē un uzstājas uz skatuves kā ar rokmūziku, tā nedaudz popmūziku un pat džezu. Šis mūzikas kokteilis un mākslinieka atvērtā personība ir ideāla kombinācija, kas mūziķi ir padarījusi par vienu no visiemīļotākajiem latviešu dziesminiekiem.

Rodrigo Fomins jeb Igo ir dzimis 1962. gada 29. jūnijā vēju un mūzikas pilsētā Liepājā. Un tas ir arī viens no iemesliem, kādēļ Rodrigo izvēlējās mūziķa karjeru. Jau 1978. gadā Igo pievienojās grupai “Corpus” kā solists un vijolnieks, bet trīs gadus vēlāk mākslinieks “Corpus” nomainīja pret vienu no Latvijā viszināmākajām un populārākajām grupām “Līvi”, kurā arī bija solists. Tieši pateicoties šai ikoniskajai grupai Igo vārds izskanēja visā Latvijā un viņš kļuva par atpazīstamu dziedātāju. 1983. gadā Igo papildus solista pienākumiem “Līvos” viņš darbojās arī “Liepājas kvartetā”, kas bija džeza grupa, kura tajā laikā guva visai ievērojamus panākumus. 1985. gads iezīmē jaunu posmu Igo dzīvē un karjerā, jo pēc “Liepājas kvarteta” izjukšanas mūziķis nolēma pamest “Līvus” un pievienoties jaunajai un modernajai grupai “Remix”. Ievērojams sasniegums mūziķa karjerā notika gadu vēlāk, kad viņš ieguva Gran Prix balvu jauno dziedātāju konkursā “Jūrmala – 86”, kā arī nedaudz vēlāk starptautiskajā dziedātāju konkursā “Cilvēks un jūra”.

Nākamais posms mūziķa karjerā aizsākās ap 1990. gadu, kad viņš uzsāka savu solokarjeru. Pēc tam, kad 1992. gadā izjuka grupa “Remix”, Igo uz laiku atkāpās no slavas un skatuves, taču 1997. gadā viņš atkal atgriezās un kopš tā laika turpina sniegt koncertus, izdod dziesmas un albumus un priecēt klausītājus.

Savu atgriešanos uz skatuves Igo iezīmēja ar spilgtu Kvazimodo lomas atveidojumu Zigmāra Liepiņa rokoperā “Parīzes Dievmātes katedrāle”, kas bija viņa otrā loma rokoperās, ko 1988. gadā Fomins nospēlēja Lāčplēša lomu Māras Zālītes un Liepiņa rokoperā “Lāčplēsis”. Tajā pašā gadā arī klajā nāca Igo albums “Savādā pasaule”, kurš bija veltīts Talsu traģēdijā cietušajiem. Gadu vēlāk iznāca Igo labāko dziesmu izlase “Tas ir Igo”, kura patiešām pieteica Igo kā spējīgu solo mākslinieku un kurā bija apkopotas labākās Igo dziesmas no visiem viņa līdzšinējiem projektiem.

Pirmais īstais Igo solo albums tika izdots 1999. gadā, un tā nosaukums bija “Bet dzīvē viss ir savādāk…”. Jaunā tūkstošgade mūziķim iesākās ar jaunu dziesmu “Cerību laiks”, kuru viņš ierakstīja ar Fēliksu Ķiģeli. Taču drīz pēc tam, kad šī dziesma nonāca radio mūziķis cieta autoavārijā, kā rezultātā nopietni tika apdraudēta viņa dzīvība. Pateicoties citu mūziķu un Igo fanu atbalstam, Igo bija spējīgs atveseļoties un atkal uzsākt aktīvas koncertu gaitas. Tas parādās arī faktā, ka jau 2001. gadā iznāca mūziķa nākamais albums “Trīs dienas”, kurš gan atšķīrās no mūziķa iepriekšējās mūzikas, jo bija mierīgāks un mazāk atgādināja roka albumu.

2005. gadā iznāca Igo nākamais albums “Mirkļa liecinieks”, kurš arī līdzīgi kā “Trīs dienas”, bija mierīgāks un mazāk uz roku tendēts. Divus gadus vēlāk mūziķis veiksmīgas sadarbības ar grupu “R.A.P.” rezultātā klajā laida dziesmu “Dzīve bez apstājas”, kura ieguva Latvijas Mūzikas ierakstu Gada balvu.

2008. gads mūziķa karjerā bija viņa 30. gads uz skatuves, un to viņš atzīmēja ne tikai ar jubilejas albumu “Spēle”, bet arī plašu koncerttūri un savu stāstu un poēmu grāmatu “Viss palēnām notiek”. Gadu vēlāk iznāk arī neparasts albums “Ieelpots”, kurā ir dziesmas, kuras ir meditatīvas un ļoti mierīgas. 2010. gads mūziķa karjerā bija ļoti darbīgs gads, jo tajā iznāca ne tikai viņa viens no interesantākajiem darbiem – albums “Igo runā Mihaila Zoščenko stāstus”, kurā mūziķis lasa šos stāstus, bet arī iznāk albums “Uguns”. Atkal pēc diviem gadiem mūziķis atzīmē savu 50. dzimšanas dienu ar vērienīgu koncertprogrammu. Bet 2013. gadā klajā nāk albums “Zeme”, kuram papildus notiek arī koncertprogramma, kā arī gada beigās mūziķis dodas otrajā koncertprogrammā “Tu esi atnākusi”, ar kuru viņš koncertē Latvijas pilīs un muižās.

Viens no iespaidīgākajiem Igo sniegumiem no rokoperas “Lāčplēsis” – “Uz krustcelēm”.

Igo un grupas “R.A.P.” kopdarbs – dziesma “Dzīve bez apstājas”.

Igo populārās dziesmas “Bet dzīvē viss ir savādāk” dzīvā izpildījuma versija

Igo dziesma “Cerību laiks”

Roberts Gobziņš

roberts gobziņšRobertu Gobziņu visādā ziņā varētu dēvēt par vairāku mūzikas stilu aizsācēju un pionieri Latvijā, jo viņš ar savu darbību ieviesa Latvijā repu, DJ elektronisko mūziku un citus stilus, bez kuriem mūsdienu mūzika nebūtu iedomājama. Tāpēc Roberta Gobziņa lielā loma Latvijas mūzikas ainas atttīstībā ir nenovērtējama, pat, ja daudzi par viņa dalību mūzikas stilu attīstībā nezina.

Gobziņš ir dzimis 1964. gada 13. jūlijā Rīgā. Jau pēdējos vidusskolas gados Gobziņš sāka vadīt dažādas diskotēkas un arī rakstīt savu mūziku. Viņš bija pirmais plašu dīdžejs, kurš ieguva arī Rietumu pasaules atzinību.

Pēc Rīgas 3. vidusskolas absolvēšanas viņš iekļūst grupā Dzeltenie Pastnieki, kurā turpina savu muzikālo ieguldījumu – raksta un izpilda dziesmas. Šīs grupas sastāvā Gobziņš arī iepazīstina Latvijas mūzikas mīļus ar repa mūziku, jo izveido pirmo dziesmu, ar repa daļām.

Kā jau šajā Padomju Savienības laikā, arī Gobziņš neizspruka no dienēšanas Padomju armijā, kurā viņš tika iesaukts 1983. gadā, taču pēc atgriešanās no tās viņš turpina savu sadarbību ar Dzeltenajiem Pastniekiem, kā arī turpina citus muzikālos projektus.

Turpmākajos gados Gobziņš ļoti aizraujas ar dīdžeja pienākumiem. Sadarbojoties ar populāru tā laika Rietumberlīnes dīdžeju Westbam, 1990. gadā iznāk Gobziņa pirmais hits “Aka aka”, kuru viņš veido zem dīdžeja vārda East Bam. 1990. gadu sākumu viņš arī pavada Vācijā, darbojoties kopā ar šo dīdžeju, taču vēlāk atgriežas Latvijā un darbojas ne tikai mūzikas jomā, bet arī sadarbojas ar vairākiem tā laika populāriem televīzijas šoviem, piemēram “Zvaigznīšu brīdis”.

Šī plaši atzītās sadarbības arī 1993. gadā noved pie tā, ka Gobziņš uzsāk sadarbību ar “Mikrofona ierakstiem” un izdod pirmos soloalbumus.

Turpmākā darbība Gobziņa karjerā saistās ar mūzikas izpildīšanu, rakstīšanu vairākos dažādos mūzikas stilos. 2003. gadā Gobziņš sadarbojās ar vairākiem latviešu repa māksliniekiem, lai atzīmētu Latvijas hip-hopa ainas vēsturi.

Bet tagad vēl joprojām Gobziņš nodarbojas ar DJošanu, sadarbojas ar citiem latviešu un pārējo Baltijas valstu māksliniekiem, kā arī darbojas grupas Roberts Gobziņš & Resnie Putni sastāvā, radot jaunu mūziku.

Interesanti ir, ka Roberts Gobziņš ir arī iemēģinājis savu roku politikā, jo viņš startēja gan 5. Saeimas, gan 10. Saeimas vēlēšanās.

Roberta Gobziņa viens no atpazīstamākajiem singliem  un viens no pirmajiem Latviešu mūzikas repa gabaliem “Aka aka”, kad Gobziņš vēl sevi dēvēja par EastBam

 

Viena no pirmajām Roberta Gobziņa iedziedātajām dziesmām “Gāju vakarā uz māju

 

Viena jaunāko laiku Gobziņa atpazīstamā dziesma “Man saujā benzīns

 

Kā arī šeit Roberta Gobziņa dziesma “Trakais purva āzis

Ivo Fomins

Ivo FominsIvo Fomins ir viens no latviešu klasiskajiem rokmūziķiem, kurš Latvijas rokmūzikai ir devis ļoti daudz un kura mūziku, kurai vienmēr ir spēcīgas ģitāras skaņas un brīnišķīgi vārdi, atpazīst ikviens latvietis.

Ivo Fomins ir dzimis 1968. gada 4. martā un viņš ir lepns Liepājnieks, vienmēr uzsverot savas dzimtās pilsētas bagāto mūzikas vēsturi un mūsdienu mūzikas ainu. Fomins savu mūziķa karjeru aizsāka jau padsmit gadu vecumā, muzicējot ar tādiem mūsdienās arī pazīstamiem mūziķiem kā Tomas Kleinu, Zigfrīdu Muktupāvelu un Guntaru Raču. Tā radās arī Fomina pirmā grupa Saldās sejas. Taču šai grupai nebija ilgs mūžs, jo jau 18 gadu vecumā Ivo tika uzaicināts spēlēt leģendārās grupas Neptūns sastāvā. Bet jau 1980. gadu beigās Fominu sāka dēvēt par vienu no labākajiem vokālistiem, un deva viņam iespēju uzstādies arī ļoti prestižajā rokfestivālā “Liepājas dzintars”.

Gadu gaitā viņš ir dziedājis duetā ar savu brāli Igo Fominu projekta Liepājas Brāļi ietvaros, spēlējis rokgrupās Libau un The Cucumbers, bet vēlāk pievienojās Fēliksa Ķiģeļa grupai Melnā Princese. Jau 21. gadsimta sākumā Fomins kopā ar Tomasu Kleinu nodibināja duetu Fomins & Kleins, piedaloties Eirovīzijas dziesmu konkursa Latvijas nacionālajā atlasē un ieņemot godpilno 2. vietu ar dziesmu “Muzikants”, bet 2 gadus vēlāk šī dueta “Dziesma par laimi” uzvarēja nacionālajā atlasē un devās uz Eirovīzijas dziesmu konkursu Stambulā.

Pēc šī projekta beigām 2006. gadā Fomins uzsāka solo karjeru. Viņa solo debijas dziesma bija “Viņa raud, kura bija ļoti veiksmīga. Tā 2006. gadā iznāca arī viņa 1. solo albums “Palikt vienam”, bet gadu gaitā, dažādu grupu un projektu sastāvā Fomins ir izdevis vairākus studijas albumus.

Grupas Melnā princese sastāvā, tika izdots albums “Kā būt”, kurā bija tādi singli kā “Lūdz lai” un “Melna saule”, Liepājas brāļu dueta sastāvā iznāca tādi singli kā “Pāvilosta”, “Pilsētā kurā piedzimst vējš” un “Mājupceļš” , bet Fomins & Kleins projekta laikā iznāca albums “Muzikants” ar singliem “Muzikants” un “Kur tu esi” un albums “Dzimis Latvijā” ar singliem “Dzimis Latvijā” un “Tālu projām”. Bet solo karjeras laikā papildus pirmajam studijas albumam 2006. gadā, no kura nāk tādi singli kā “Pārāk daudz” un “Viņa raud”, 2008. gadā albums “Labākās dziesmas” ar singliem “Mēs dzīvojam pasakās” un “Nekas”  un Fomina Ziemassvētku albums ar ļoti garu nosaukumu “Mamma Man Pagājušajos Ziemassvētkos Uzdāvināja Ģitāru Un Es Sākumā Nezināju, Ko Ar To Iesākt, Bet Tad Iemācījos Pāris Labus Un Gruntīgus Hārdroka Akordus Un Tagad Jūs Varat Paklausīties, Kas No Tā Visa Sanācis…” un singliem “Zvani skan” un “Eglīte”. Bet 2011. gadā iznāca Fomina jaunākais albums “Pulss”, kurā bija tādi singli kā “Dažreiz” un “Es tevi gribu”.

Papildus studijas albumiem un no tiem nākušajiem singliem Ivo Fomins ar grupu 2007. gadā kopā ar citiem Liepājas mūziķiem iestudēja mūziklu “Liepājas stāsts”

Ivo Fomins noteikti ir viens no vislabāk pazīstamajiem Latvijas roka mūzikas pārstāvjiem, kurš turpina priecēt un iedvesmot cilvēkus lepni dziedot par Latviju un daudzām citām tēmām.

 

Pati jaunākā un svaigākā dziesma no Ivo Fomina ir dziesma ar nosaukumu “Mans ceļš”, kuru viņš ir veltījis savai dzimtajai pilsētai Liepājai.

 

Šī ir Ivo Fomina un Tomasa Kleina 2004. gada Eirovīzijas “Dziesma par laimi”, ar kuru viņi nacionālajā atlasē ieguva 1. vietu.

 

Viena no pārsteidzošākajām un interesantākajām Fomina dziesmām ir “Es tevi gribu” no viņa pēdējā studijas albuma.

 

Šeit ir Ivo dziesmas “Putni bez spārniem” akustiskās versijas video.

 

Bet šeit dziesmas “Mēs dzīvojam pasakās” video klips.

Goran Gora(Jānis Holšteins)

Gora GoraGoran Gora jeb īstajā vārdā Jānis Holšteins – Upmanis ir latviešu dziedātājs, dziesminieks un mūzikas autos.

Jānis pats ir dzimis Baldonē 1984. gadā, taču Goran Gora 2000. gadā ir aizsācies Rīgā. Plašāku atpazīstamību mūziķis ir ieguvis kopš 2005. gada, kad iznāca viņa singls “Slow Down”, kurš Latvijā kļuva ļoti populārs.

Pats mākslinieks saka, ka viņa pseidonīms jeb skatuves vārds, kā kurš to uztver, nozīmē Augstais kalns un tas ir radies laikā, kad mūziķim bija jāiestudē izrāde Kalnu valoda, kura bija par neeksistējošu kalnu ciematu, neeksistējošu valodu un neeksistējošiem cilvēkiem, ne velti mūziķis ir mācījies amatierteātru režiju Latvijas Kultūras koledžā. Dziesminieks par piemēru ņēma islandiešu grupu Sigor Ros un nolēma, ka nosapņotais vārdu salikums Goran Gora kļūs par viņa skatuves vārdu.

Mūziķa mūzikas stils varētu būt tādu pazīstamu mūziķu un grupu kā U2, Depeche Mode, Bright Eyes, Bjork un citu sajaukums.

Pēdējā laikā Goran Gora ir pasācis arī komponēt mūziku dažādām teātra izrādēm, piemēram Dailes teātrī iestudētajai “Vārnu ielas republikai”, Valmieras teātrī iestudētajai “Raudupietei” un Latvijas Nacionālajā teātrī iestudētajai izrādei “Purva bridējs”, par kurām arī ieguvis nominācijas “Spēlmaņa balvai”.

Mūziķis līdz šim klajā ir laidis 3 studijas albumus: “Jetlag” 2007. gadā, “Mystyrys Yrs” 2010. gadā un “Hold Me Close When It Comes” 2011. gadā, bet pirms šiem albumiem Goran Gora ir izdevis arī EP ar nosaukumu “2 hands/ 4 songs”. Bet tagad top mūziķa jaunais albums ar nosaukumu “Knuts Skujenieks”, jo šis dzejnieks ir visu dziesmu vārdu autors.

Goran Gora ne tikai ir saņēmis nominācijas “Latvijas Mūzikas Ierakstu Gada Balvai”, bet papildus tam viņš ir arī koncertējis ar tādām atzītām grupām kā “Kings Of Convenience”, Frank Turner un “Nouvelle Vague”, kā arī koncertējis kā Latvijā tā Lielbritānijā, Zviedrijā, Vācijā, Brazīlijā un citās pasaules valstīs. Un vēl mūziķis kopā ar vairākiem citiem Latvijā pazīstamiem mūziķiem un savu sievu Māru Upmani – Holšteinu no grupas Astro’n’out ir nodibinājis Imanta Ziedoņa fondu “Viegli”, lai veicinātu Imanta Ziedoņa vērtību turpinājumu. Šis fonds nu jau ir izdevis 2 albumus, kurā mūziku izpilda arī pats Goran Gora.

Goran Gora singls “Slow down” ar kuru viņš ieguva atpazīstamību

Un arī šis singls atnesa mūziķim popularitāti – “Fools in Love

Videoklips dziesmai “Girl in the Backseat

Video arī dziesmai “Kids and Figures

Un šeit aizraujoša runa no mūziķa 2012. gada pasākumā TEDx Riga

Linda Leen(Linda Lezdiņa)

linda leenLinda Leen jeb īstajā vārdā Linda Lezdiņa ir latviešu dziedātāja un dziesmu autore, kura ir kļuvusi populāra ar savu fantastisko balsi un izjusto dziedājumu. Viņa ir izdevusi 4 studijas albumus un uzvedusi neskaitāmas koncerttūres saviem faniem un citiem mūzikas mīļiem, tādēļ viegli var teikt, ka viņa ir viena no Latvijā atpazītākajām dziedātājām un skaistāko balsu īpašniecēm.

Linda ir dzimusi 1979. gada 26. jūlijā Cēsīs, taču bērnībā viņa ar ģimeni ir vairākas reizes pārvākusies no Cēsīm un Baldoni, Mālpilī un vēlāk Talsiem. Dziedātāja savu mūzikas talantu ir attīstījusi Jāzepa Mediņa Rīgas mūzikas koledžā, mācoties vokālajā nodaļā.

Pirmos panākumus mūzikā Linda ieguva 1998. gadā, izcīnos uzvaru jauno dziedātāju konkursā Next Century Stars, bet jau nākamajā gadā dziedātāja uzstājās Latvijas Mūzikas ierakstu Gada balvas pasniegšanas ceremonijā. 2000. gads mūziķes karjerā bija gads, kad viņas karjera tiešām sāka uzplaukt – tajā viņa kļuva par Eirovīzijas nacionālās atlases finālisti ar dziesmu “Let’s go insane”, vasarā Mežaparka estrādē iesildīja grupu “Pet Shop Boys” un kļuva par populārās mūzikas konkursa “Vilnis 2000” laureāti, bet gada nogalē iznāca dziedātājas debijas albums “Let’s go insane”, kā arī Linda ieguva LNT mūzikas balvu kategorijā labākā dziedātāja. Un, sākot ar šo gadu, mūziķes karjera tikai attīstās un pilnveidojās. 2001. gadā dziedātāja iegūst Latvijas ierakstu Gada Balvu kategorijās labākā debija un Pop & Rock albums 2000, bet viņas debijas albums sasniedza Zelta diska statusu, 2003. gadā Linda spēlēja galveno lomu skatītāju iemīļotā mūziklā “Cabaret”, 2006. gadā dziedātāja ne tikai atkal iegūst nomināciju Latvijas mūzikas ierakstu gada balvai, bet arī Krievijas žurnāla “Vogue” izdevums publicē interviju ar dziedātāju. 2008. gadā ar lieliem panākumiem dziedātāja prezentē un vēlāk izdod savu otro studijas albumu ar nosaukumu “Chamaleon”, kurš nākamajā gadā iegūst arī nominācijas Latvijas mūzikas ierakstu gada balvai. Nākamajos gados iznāk Lindas albumi “Zismasskaņas” un “Divi”, kā arī dziedātāja izdod vairākus koncertierakstu DVD un veic plašas koncerttūres pa visu Latviju ar ļoti dažādām koncertprogramām, taču tām visām kopīgas ir īpašais Lindas vokālu pieskāriens un emocionalitāte, kas atšķir dziedātājas koncertu pieredzi no citu mūziķu koncertiem. Bet pašreiz dziedātāja strādā pie jauna studijas albuma un jaunām koncerttūrēm, kā arī dziedātājai ir pašai sava apģērbu līnija ar nosaukumu “Etnografizēts”, kura izceļ latviešu zīmes un simbolus.

Lindas Leen jaunākais singls un video klips ir dziesmai ap nosaukumu “Pink Glasses

Dziedsma “Fozen” no Lindas un Kaspara Zemīša kopējās koncerttūres

Lindas Leen un Renāra Kaupers duets no dziedātājas albuma “Ziemassaņas” –  “Pamosties

Lindas otrā albuma “Chamaleon” tituldziesma

Kā arī video no Lindas un mūziķa Goran Gora uzstāšanās ar dziesmām “Frozen” un “I Do” Latvijas mūzikas ierakstu gada balvas pasniegšanas ceremonijā 2012. gadā

Marija Naumova

marija naumovaMarija Naumova ir viena no  Latvijas pazīstamākajām dziedātājām un skatuves māksliniecēm, kur savas karjeras laikā ir izdevusi ne tikai vairākus ļoti populārus albumus un uzvedusi neskaitāmas lieliskas koncertturnejas un skatuves uzvedumus, bet ir ieguvusi arī atzinību ārvalstīs gan ar savu mūziku, kad pašai māksliniecei tuvo labdarības darbu.

Marija Naumova, kura ir pieņēmusi internacionālu skatuves vārdu Marie N, ir dzimusi 1973. gada 23. jūnijā. Tā kā Marijas māte bija aktrise, meitene visu bērnību pavadīja teātrī un, sākot jau no 6 gadu vecuma, viņa sāka dziedāt bērnu ansamblī. Vēlāk bērnu ansambli nomainīja džeza grupa “Bogie Drivers”, kam pēc tam jau sekoja muzikālā solo karjera, kura aizsākās Latvijas talantu šovos, kur viņu pamanīja maestro Raimonds Pauls, kurš deva viņai iespēju uzstāties ar daudziem Latvijā pazīstamiem mūziķiem.

Viens no lielākajiem Marijas Naumovas sasniegumiem ir uzvara Eirovīzijas dziesmu konkursā 2002. gadā Tallinā. Tajā viņa triumfēja ar dziesmu “I Wanna” un izcīnīja Latvijai pirmo uzvaru šajā konkursā. Šī uzvara viņai deva milzīgu atpazīstamību ne tikai Latvijā, bet arī visā pasaulē, jo šī uzvara deva iespēju viņai koncertēt, sniegt intervijas un daudzās jo daudzās pasaules valstīs, piemēram, Spānijā, Krievijā, Argentīnā, Čīlē, Brazīlijā, Dienvidāfrikā un pat Lielbritānijā.

Marijas Naumovas pirmais solo albums “До светлых слёз” tika izdots 1998. gadā un tas bija krievu valodā. Vēlāk 2000. gadā iznāca mākslinieces otrais albums “Ieskaties Acīs”, kurš ātri vien sasniedza platīna albuma statusu. 2001. gadā klajā nāca jau trešais solo albums “Ma Voix, Ma Voie”, kuram ir zelta albuma status. Marijas Naumovas vienā no veiksmīgākajiem ganiem – 2002. gadā papildus uzvarai Eirovīzijā iznāca veseli divi albumi – “Ona A Journey” un “Noslēpumi”, pēc tam 2004. gadā klajā nāca “Nesauciet sev līdzi”, kad nākamajā gadā sekoja “Aother Dream”, bet dziedātājas nesenākais albums iznāca 2010. gadā ar nosaukumu “Lullabies”.

Papildus mūziķes karjerai Marija Naumova diezgan aktīvi darbojas teātrī un ir sevi pierādījusi kā ļoti talantīgu muzikālo izrāžu aktrisi. Viņas tēlojums pat tika atzīts par vienu no visu laiku labākajiem galvenās lomas atveidojumiem Raimonda Paula izrādē “Māsa Kerija”, kas ir balstīta uz Teodora Dreizera darba motīviem.

Kā arī Marija Naumova aktīvi darbojas labdarības jomā, un 2005. gadā viņa tika iecelta par starptautiskās labdarības organizācijas UNICEF labas gribas vēstnieci Latvijā.

Mūsdienās Marijas Naumova dzied ne tikai latviešu, bet arī krievu, angļu, franču un pat portugāļu valodās, kas ir kā liela atšķirības zīme, kas ļauj viņai izcelties kā māksliniecei daudzo dziedātāju jūrā. Pašreiz māksliniece dzīvo Francijā, un tur ir izveidojusi arī savu ģimenes dzīvi, taču viņa jo projām bieži ceļo atpakaļ uz Latviju, lai sniegtu koncertus, kā arī iesaistītos citās sabiedriskās dzīves aktivitātēs. 2012. gadā māksliniece uzstājās ar koncertprogrammu “Pusnakts Parīzē”, bet kopš 2013. gada dziedātāja sniedz koncertus koncertprogrammas “Romani Rat” (“Čigānu nakts”) ietvaros, kas ir pilnībā veltīta čigānu tautas kultūras atspoguļojumam.

Marijas Naumovas Eirovīzijas priekšnesums dziesmai “I Wanna

Dziedātājas viens no populārākajiem singliem “I Feel Good

Marijas Naumovas un Raimonda Paula kopdarbs “Une Voix

Mākslinieces un dziedātāja Laura Reinika duets dziesmai “Tell me

Un šeit arī dziesma no Marijas jaunākā koncertuzveduma “Romani Rat

PeR

PERPeR ir latviešu beatbox un vokālā grupa, kura sevi ir pierādījusi dažādos konkursos, tai skaitā Eirovīzijā, koncertos un festivālos, un kļuvusi par vienu no Latvijas populārākajām un iemīļotākajām grupām.

Grupa izveidojās 2007. gadā kā trīs puišu – Ralfa Eilanda, Emīla Vengera un Pētera Upelnieka – beatbox grupa. To pirmā uzstāšanās bija krietnās mūzikas festivālā “Dziesma manai paaudzei”. Tajā pašā gadā grupu pameta Emīls, bet viņa vietā nāca Edmunds Rasmanis.

2011. gadā notika nākamās izmaiņas grupas sastāvā, kad to pameta Pēteris Upelnieks un tā kopš tā brīža grupa sastāv no diviem puišiem – Ralfa un Edmunda. Šajā gadā pēc sastāva maiņas puiši nolēma arī nomainīt grupas nosaukuma nozīmi. Ja sākotnēji tas bija trīs puišu iniciāļu apvienojums, tad kopš 2011. gana PeR nozīmē Please Explain the Rhythm jeb lūdzu paskaidrojiet ritmu, ko grupas dalībnieki skaidro kā atsauksmi uz beatbox mūzikas stilu, kurš Latvijā vēl jo projām nav plaši pārstāvēts un pārāk populārs. Bet kopš 2012. gada grupas koncertos ir redzami vēl trīs dalībnieki –  ģitārists Jegors Kovaikovs, bundziniece Nellija Bubujanca un basists Artut Burke, kuri abiem grupas puišiem palīdz to uzstāšanās padarīt labākas, kvalitatīvākas un iespaidīgākas.

PeR puiši ir uzstājušies daudz un dažādos festivālos sākot no Latvijas lielākajiem vasaras festivāliem – POSITIVUS un Baltic Beach Party, līdz pat tādiem festivāliem kā “Jaunais vilnis” un “Karklė Live Music Beach”. Viņi arī ir piedalījušies un uzstājušies gandrīz visos lielākajos Latvijas TV šovos, piemēram, “Koru kari” un “Dziedi ar Zvaigzni.”Grupa arī vairākas reizes ir piedalījusies Latvijas Eirovīzijas finālos, un 2013. gadā puiši arī izcīnīja iespēju pārstāvēt Latviju Eirovīzijas dziesmu konkursā Zviedrijā, kas ir viens no grupas nozīmīgākajiem sasniegumiem.

Arī citas valstis puišiem nav svešas, jo viņi ir gan uzstājušies dažādos koncertos, gan piedalījušies dažādos šovos un konkursos Krievijā, Lietuvā, Igaunijā, Dānijā un pat Meksikā.

 

Viena no vispopulārākajām PeR dziesmām ir dziesma “Bums”, kurā piedalās nu jau mūžībā aizgājušais Mārtiņš Freimanis

Dziesma “Līdzsvarā”ar hip-hop mākslinieka Daira līdzdalību

Dziesma angļu valodā “Sticks and Stones”

Dziesmas “Disco Superfly”

Dziesma “Soulshaker”

Viena no divām dziesmām, ar kurām grupa startēja Eirovīzijas nacionālajā atlasē – “Sad Trumpet”

Dziesma “Here We Go”, ar kuru grupa piedalījās 2013. gada Eirovīzijas dziesmu konkursa finālā Zviedrijā

Un viena no grupas jaunākajiem veikumiem ar nosaukumu “Jauns sākums”

Astronout

astronoutNe visi zina, kā pareizi rakstās šīs grupas nosaukums vai kas vispār ir šī grupa, taču daudzi latvieši pazīts dziesmu “Daļa Rīgas”, kas ir kļuvusi par latviešu klasiku. Tad nu laiks iepazīties – grupas, kura izpilda šo dziesmu, nosaukums ir Astro’n’out.

Pieci cilvēki – Māra Upmane-Holšteina, Juris Kalnišs, Mārtiņš Elerts, Mārtiņš Miļevskis un Toms Poišs – kopā veido latviešu indiroka grupu Astro’n’out. Tā izveidojās jau 2003. gadā. Trīs gadus vēlāk grupa jau bija pazīstama ar savu Latvijas galvaspilsētai veltīto dziesmu “Daļa Rīgas” un izdeva savu pirmo studijas albumu ar nosaukumu “Kuš Kuš”, kurā bija atrodams arī viņu nākamais populārais
singls “Nē, gravitātei”. Šis albums 2006. gadā tika atzīts par labāko roka albumu Latvijas Mūzikas Ierakstu Gada Balvas pasniegšanas ceremonijā, un tas padarīja Asto’n’out grupu par vienu no Latvijas populārākajām grupām. 2008. gadā Astronauti izdeva savu otro studijas albumu ar nosaukumu “Astro’ Acoustic”, tad gadu vēlāk arī albumu “Ģeometrija”, bet viņu nesenākais darbs ir 2012. gadā
izdotais albums “Lauvas”, kurš tikai pagājušo gad tika izdots arī angļu versijā.

Starp saviem sasniegumiem grupa var ne tikai minēt Latvijas Mūzikas Ierakstu gada balvas nominācijas un uzvaras, bet arī nomināciju MTV Europe Music Awards kategorijā “New sound of Europe”. Viņi arī ir sarakstījuši mūziku vairākām nozīmīgām dokumentālajām filmām, piemēram, “Rīga, Mana Rīga” un “No cita skatapunkta”, un viņu dziesmas nav svešinieces dažādās reklāmās un projektos.

Grupas koncerttūres vēsturē ietilpst uzstāšanās ar grupu “Prāta vētra”, koncertus “Pozitivus festival”, “Summer Sound festival” un citos lielākajos Latvijas un ārvalstu festivālos.

Grupas 1. singls un viena no populārākajām dziesmām “Daļa Rīgas

 Otrais Astro’n’out singls no 1. studijas albuma “Nē, gravitātei

Dziesma “Tanki

Viena no grupas iedvesmojošākajām dziesmām “Tici sev

Dziesma ar īpašu un orģinālu skaņu – “Apaļa pasaule

Dziesma “Spoguļoties

Singls no jaunākā albūma “Lauvas” – “Tūlīt

Lauris Reiniks

lauris reiniksLauris Reiniks ir viens no iemīļotākajiem Latvijas pop dziedātājiem, jo savā karjerā viņš ne tikai ir paspējis izlaist jau 8 solo albumus, bet arī strādāt kā aktieris un TV šovu vadītājs, kā arī stažēties ASV un iedziedāt savas dziesmas 11 dažādās valodās.

Lauris Reiniks ir dzimis 1979. gada 11. jūlijā Dobelē. Jau no bērnības Lauris saista savu dzīvi ar mūziku, pateicoties saviem vecākie, jo viņš bērnībā un pusaudža gados dziedājis sava tēva vadītajā pop roka grupā “AURI”. Vēlāk jau visa viņa ģimene kļuva populāra, pateicoties televīzijas saietam “SPIETS”. Viņa ģimene aktīvi koncertēja, un kā ansamblis uzstājās dažādos pasākumos. Vēlāk, pēc tam, kad viņu ievēroja Latvijas Televīzijas cilvēki, viņam piedāvāja vadīt jaunu pusaudžu raidījumu “Nošu spēles”, kas nodrošināja viņam ne tikai pirmo solo iznācienu un atpazīstamību, bet arī draudzību un sadarbību ar maestro Raimondu Paulu. Viņš veselu gadu aktīvi piedalījās dažādos Raimonda Paula projektos un izpildīja viņa dziesmas, līdz saprata, ka arī pats vēlas radīt savu mūziku un sāka komponēt savas dziesmas kā rezultātā 2000. gadā Reiniks parakstīja savu pirmo līgumu par solo albuma izdošanu un padarīja savu vārdu labi zināmu visiem Latvijas iedzīvotājiem.

Savas karjeras laikā Reiniks ir saņēmis neskaitāmus apbalvojumus sākot no Latvijas Ierakstu Gada balvas, līdz prestižajai Latvijas Autortiesību aģentūras “Bezgalības Balvai”. Savas karjeras laikā viņš ir atzīts par “Latvijas Nacionālo Megazvaigzni”, kā arī viņa dziesma “Es skrienu” kļuva par 2010. gada vispirktāko dziesmu.

Taču Lauris Reiniks vien neaprobežojas ar slavu Latvijā, tādēļ aktīvi cenšas iekarot pasaules mūzikas tirgu izdodot savas dziesmas vairākās svešvalodās, kā arī bieži piedalās dažādos starptautiskos mūzikas izpildītāju konkursos un pasākumos. Un viņš arī veselas trīs reizes ir kāpis uz Eirovīzijas skatuves gan kopā ar citiem mūziķiem, gan kā solists.

Un bez mūziķa karjeras, viņš ir kļuvis par veiksmīgu aktieri un dažādu TV šovu vadītāju. Viņš ir spēlējis lomas tādos mūziklos kā “Mūzikas skaņas” un “Autoplanēta”, kā arī filmējies mākslas filmā “Dancis pa trim”. Viņš ir vadījis vairākus dažādus TV šovus dažādos TV kanālos sākot no “Koru kariem” līdz “Latvijas Zelta talantiem.” Viņš ar savu profesionālo deju partneri arī izcīnīja uzvaru šovā “Dejo ar zvaigzni”, par ko viņš ieguva arī starptautisku atzinību – Amerikas TV kanāls ABC7 izveidoja sižetu par Reiniku un viņa darbību.

Sirds sadeg neparasti” ir viena no Reinika populārajām dziesmām

Es neesmu neprātīgs

Dziesma “Tik balti” ir kļuvusi par neatņemamu latviešu Ziemassvētku dziesmu sarakstu sastāvdaļu

Es tev apmulsis

Laura Reinika un Aishas duets “Pasakā

2010. gada Latvijā vispirktākā un populārākā dziesma “Es skrienu

Vairāk par mūziķi variet lasīt viņa personīgajā mājas lapā – www.laurisreiniks.lv

Prāta Vētra

prate vertraPrāta Vētru droši var saukt par Latvijas populārāko grupu, jo savā darbības laikā puiši ir izdevuši 10 ļoti veiksmīgus studijas albumus un pulcējuši savus klausītājus uz neskaitāmiem pilnībā izpārdotiem koncertiem.

Prāta Vētra tika nodibināta 1989. gadā Jelgavā, kad skolas draugi izdomāja, ka kopā vēlas spēlēt un taisīt mūziku. Tad viņi bija 5 – solists Renārs Kaupers, ģitārists Jānis Jubalts, taustiņinstrumentālists Māris Mihelsons, bundzinieks Kaspars Roga un basģitārists Gundars Mauševics. 2004. gadā traģikā autoavārijā bojā gāja grupas basģitārists, taču pārējie grupas dalībnieki par laimi izlēma, ka turpinās kopā muzicēt. Kopš 2010. gada grupas draugs un basģitārists Ingars Viļums ir kļuvis par oficiālu Prāta Vētras biedru.

Grupa, kuru starptautiski pazīst ar nosaukumu Brainstorm, savus pirmos panākumus ieguva 3 gadus pēc izveidošanās – viņu pats pirmais singls “Jo tu nāc” ierindojās tolaik Latvijā prestižās Mikrofonu aptaujas 9. vietā, kas jaunai un mazpazīstamai grupai ir ļoti daudz. Šim singlam sekoja nākamais – “Ziema”, kuram tika arī uzņemts grupas 1. videoklips. Taču puišu lielais izrāviens notiek 1995. gadā, kad viņi izdod dziesmu “Lidmašīnas”, kura piedzīvo apbrīnojamus panākumus, kļūstot par Latvijā vispārdotāko dziesmu un arī par Gada dziesmu. Pēc šiem panākumiem puiši sāk nedaudz vairāk eksperimentēt ar savu mūziku, taču neilgu laiku pievēršoties alternatīvākas mūzikas izpildīšanai viņi tomēr atgriežas pie mūzikas stila, kuru visi viņu fani mīl un ciena – poproka Seko jauni singli un jauni studijas albumi. 1997. gadā Prāta Vētra iekaro visu latviešu sirdis ar savu albumu “Viss ir tieši tā kā tu vēlies”, kļūstot par Latvijā populārāko grupu. Iegūstot šādu titulu puiši atkal ķeras aktīvi pie darba un 1999. gadā līdz ar savu 4 studijas albumu “Starp Divām Saulēm” viņi izdod arī tā starptautisko versiju “Among The Suns”, abas albuma versijas iegūst galvu reibinošus panākumus gan Latvijā, gan ārzemēs.

2000. gads iezīmējas grupas vēsturē kā vēl viens panākumu gads, jo grupa saņem iespēju piedalīties Eirovīzijas dziesmu konkursā. Pēc tam atkal seko aktīvi darbošanās gadi ar vairākiem studijas albumiem un populāriem singliem. 2003. gadā Prāta Vētra piedzīvo milzīgu godu un ikviena mūziķa sapni –  iesildīt leģendāro grupu The Rolling Stones viņu koncertā Prāgā. 2004. gadā puiši sāk darbību ar krievu grupu “Би-2″, ar kuru kopā dziesma “Скользкие улицы” (kas tulkojumā no krievu valodas nozīmē Slidenās ielas) atkal nokļūst topu virsotnēs, tikai šoreiz ne tikai Latvijā, bet arī Ukrainā un Krievijā. 2005. gadā iznāk grupas septītais studijas albums “Četri krasti”, kurš ir 1. pēc grupas bazģitārista traģiskās nāves. Dziesma no šī albuma angliskās versijas “Thunder Without Rain” ir pirmā no vairākām Prāta Vētras dziesmām, kuras nokļūst arī mega populārā mūzikas kanāla MTV rotācijā, kas noved tā, ka puiši 2006. gadā iegūst MTV Eiropas Mūzikas Balvu ar labāko Baltijas izpildītāju godu. Tad 2008. gadā iznāk grupas 8. studijas albums “Tur kaut kam ir jābūt”, kura producents ir latviešu populārais reperis Gacho un līdz ar to ir jūtamas arī nelielas pārmaiņas grupas skanējumā, taču tas nekādā ziņā nemazina šo albuma popularitāti un Prāta Vētra par godu šim albumam notiek 5 milzīgi koncerti 5 Latvijas pilsētās, kuri kopā pulcē vairāk nekā 80000 skatītājus. Pēc panākumiem Latvijā puiši nedaudz novirzās no Latvijas mūzikas tirgus un popularizē sevi Krievijā ar albumu “Шаг” un Baltijas valstīs ar albumu “Years and Seconds”. Bet 2012. gadā iznāca grupas 10. studijas albums “Vēl viena klusā daba”, kurš tika ierakstīts un producēts ASV, un kuram par godu atkal tika rīkota grandioza koncertturneja. Pašlaik puiši cenšas sevi popularizēt citur pasaulē, koncertējot, piemēram, ASV un Somijā, kā arī aktīvi strādā pie jaunas mūzikas.

Grupas Prāta Vētra 1. videoklipa dziesmai “Ziema” angliskā versija

Videoklips grupas dziesmai “Lidmašīnas

Dziesmas “Tavas mājas manā azotē” oficiālais videoklips no tālā 1997. gada

Kā arī iepriekš minētās dziesmas angliskā versija ar nosaukumu “Under my wing

Dziesma ar ko Prāta Vētra piedalījās Eirovīzijā “My Star

Prāta Vētras hita krievu valodā “Скользкие улицы” videoklips

1. MTV Europe dziesmu listē nokļuvušās dziesmas “Thunder Without Rain” videoklips

Video, kur grupa izpilda savu dziesmu “Tur kaut kam ir jābūt” savas koncerttūres noslēguma koncertā Mežaparkā

Videoklips dziesmai “Lantern” no jaunākā grupas albuma

Kā arī grupas jaunākais veikums – videoklips dziesmai “Butterfly in a Bottle

Vairāk par šo grupu varat atrast viņu mājas lapā www.pratavetra.lv