Ceļojums apkārt Rāznas ezeram

Ja kādreiz gadīsies nokļūt Latgales pusē, tad aizturieties tur uz dažām dienām. Kāpēc? Tāpēc, lai tā pamatīgāk iepazītos ar šo skaisto novadu. Jūs gūsiet patiesu prieku to apceļojot, izbaudot krāšņo dabu un zilo ezeru burvību. Viens no ceļojuma maršrutiem varētu būt apkārt Rāznas ezeram. ‘’Latgales jūra’’, tā vietējie iedzīvotāji sauc savu iemīļoto ezeru. Rāznas ezers ir otrais lielākais Latvijas ezers (pirmais lielākais – Lubānas ezers). To apliecina arī tā izmēri – garums – 12,1 kilometrs, platums – 7 kilometri, vidējais dziļums – 7 metri, vislielākais dziļums – 17 metri. Ezera ainavu papildina desmit skaistas salas.
‘’Latgales jūras’’ florai un faunai ir milzīga nozīme ne tikai Latvijā, bet arī visās Baltijas jūras valstīs, jo šeit dzīvo 27 zivju sugas, kas sastāda 90% zivju, kuras ir sastopamas visos Latvijas ezeros. Rāznas ezers ieņem zināmu vietu arī zivju saimniecībā.

Caurspīdīgais ūdens, viegli pieejamie smilšainie krasti veicināja to, ka ezers ir kļuvis par atpūtnieku iemīļotāko vietu. Bet zivju daudzveidība, kura mīt ezera dziļumos, piesaista lielu daudzumu makšķerētāju.
Par to, kā ir radies Rāznas ezers, vēsta vairākas leģendas. Viena no tām stāsta, ka kādreiz ezera vietā bija pļava un tur atradās divu zemnieku mājas. Vienā dzīvoja kalēja dēls, bet otrā meitene, kuras vārds bija Rāzna. Kādā no Līgo vakariem, kalējs nolēma atņemt meitenei krūzi ar avota ūdeni. Krūze izslīdēja skaistulei no rokām un saplīsa. No izlijušā ūdens izveidojās ezers, bet no krūzes lauskām – kalni.
Cita leģenda atkal stāsta, ka krievu cars Ivans Bargais, ar savu karapulku meklēja izeju uz Baltijas jūru un tāpēc bija spiests šķērsot Latgali. Viņš apstājās pie lielas ūdens tilpnes, pasauca vietējo zemnieku un pajautāja, vai tā ir jūra? Zemnieks atbildēja, ka cilvēki sauc to dažādi (razna). Vieni sauc par ezeru, citi par jūru, jo paskaties, tas taču ir tik dažāds (raznoje).

Taisnība zemniekam vien bija – Rāznas ezers ir ļoti dažāds. Te, tas var būt dusmīgs un velt lielus milzīgus viļņus ar baltām putu krēpēm, te atkal var būt tik mierīgs, ka savā atspulgā var kā spogulī spoguļoties. Rāzna var dienas laikā nomainīt arī ūdens krāsu – sākot no gaiši zilas līdz gandrīz vai melnai krāsai. Ceļojums apkārt ezeram ļaus izbaudīt klusas nomales, vītolu varenumu un maigo niedru šalkoņu.

Vislabāk, iepazīšanos ar Rāznas ezeru ir sākt ar Mākoņkalna apmeklējumu. Mākoņkalns paceļas 248 metrus virs jūras līmeņa. No turienes paveras elpu aizraujošs skats gan uz pasakaino Rāznas ezeru, gan uz zaļo mežu apaugušajiem pauguriem. Kalna virsotnē var apskatīties uz Līvu ordeņa bruņinieku pilsdrupām. Pati pils tika celta 1263. gadā.

Tālāk varat doties uz Zosnas muižu. Tā kādreiz 19. gadsimta beigās ir piederējusi vienam no Galicinu dzimtas pārstāvjiem. Viena stāva kungu māja ir izrotāta ar Latgalei neraksturīgiem koka ornamentiem un tāpēc vairāk atgādina Dienvidu Vācijas bagātnieka māju.

Tālāk ceļojumu turpinām uz sanatoriju ‘’Rāzna”. Skaista, oriģināla ēka, kuras celtniecība tika uzsākta 1909. gadā. Iesākumā tā tika paredzēta kā vasaras māja māksliniekiem, bet šiem plāniem nebija lemts piepildīties. Šai mājai apkārt plešas ezeri, priežu mežs, meža augu smarža un… klusums.

Tad dodamies uz Lūznavas muižu. Neparastas formas, pagājušā gadsimta beigās no sarkanajiem ķieģeļiem būvēta, kungu māja. Labi ir saglabājies parks ar ēnainajām alejām, vecie dīķi un skulptūra, kuru sauc par Lūznavas Madonnu. Runā, ka tā tika lieta divos eksemplāros un to darīja kāds nepazīstams itāļu mākslinieks. Viena skulptūra atrodas Itālijā, bet otra tika atvesta uz Latgali. Kara laikā Madonna tika stipri bojāta, bet 50. gados noņemta no postamenta un iemesta dīķī, kurā atradās līdz 1989. gadam. 1991. gadā skulptūru restaurēja, svētīja un atgrieza tās likumīgajā vietā.
Ismeru baznīca – viena no visvecākajām vecticībnieku baznīcām Rēzeknes apkaimē. Ismeru baznīca vēl joprojām darbojas un pulcē ticīgos.